Sociālās darbības definīcija

Sociālajā dzīvē nav pārsteidzoši, ja jūs strādājat kopā, lai uzturētu apkārtējās vides tīrību un skaistumu. Piemēram, kopīgi strādājot, lai nedēļas nogalēs sakoptu apkārtni. Šis ir sociālās rīcības piemērs sabiedrībā. Bet vai jūs zināt sociālās darbības nozīmi?

Sociālā darbība ir viens no svarīgākajiem jēdzieniem sociālajās zinātnēs. Kur šī sociālā darbība ir darbība, ko veic cilvēki attiecībā pret citiem cilvēkiem. Sociālās darbības raksturojums ietver to, ka darbība tiek veikta, ņemot vērā citu uzvedību, sociālajai darbībai ir virziens un sekas, kā arī darbības, kuras ietekmē un ietekmē citi.

Būtībā socioloģijas jomā ir 3 teorijas, kas var definēt sociālās darbības nozīmi, proti, simboliskās mijiedarbības teorija, situācijas definēšanas teorija un dramaturģijas teorija.

1. Simboliskā mijiedarbības teorija

Šī simboliskās mijiedarbības teorija ir viena no visplašāk izmantotajām teorijām socioloģiskajos pētījumos. Kur šī teorija pieņem, ka cilvēki saziņas procesā veido nozīmi. Šī teorija koncentrējas uz sevis uztveres un uztveres nozīmi, kas indivīdiem ir balstīta uz mijiedarbību ar citiem indivīdiem.

(Lasiet arī: Sociālā mijiedarbība: definīcija, raksturojums un rašanās apstākļi)

Šo teoriju izvirzīja Džordžs Herberts Mīds. Pēc viņa teiktā, cilvēku mijiedarbība notiek, izmantojot simbolus vai zīmes, kurām ir nozīme. Šajā simboliskajā mijiedarbībā ir 3 galvenie punkti, proti; cilvēki rīkojas pēc nozīmēm, ko viņiem devuši citi, nozīmes tiek radītas cilvēku mijiedarbībā, un nozīmes tiek pārveidotas, interpretējot.

Kopienā izplatīts piemērs ir gadījums, kad kāds nomirst, lai dotu zīmi, ka kāds skumst vai skumst, iedzīvotāji ap bēru mājas vidi iedos dzeltena karoga simbolu vai zīmi. Tas tiek darīts, lai nodotu skatītājiem ziņu, ka kāds ir miris.

2. Situācijas definīcijas teorija

Nākamā teorija, kas nosaka sociālās darbības nozīmi, ir situācijas definēšanas teorija. Šo teoriju izvirzīja WI Thomas, kur tika teikts, ka cilvēki, reaģējot uz ārējiem stimuliem, nereaģē uzreiz. Personas rīcībai vienmēr ir novērtēšanas posms, un uzmanība vai ārējie stimuli tiek izvēlēti, izmantojot situācijas interpretācijas procesu vai definīciju, kas pēc tam rada nozīmi.

Viens piemērs tam, ka kāds sniedz apsveikumus, stimuls, kas notiks, ir atbilde, kas tiek izvēlēta un kurai vispirms ir nozīme. Piemēram, meitene saņem apsveikumu no vīrieša, kuru nepazīst, tad viņa interpretē, ka vīrieša sveiciens nav balstīts uz labticību, tad meitene mēdz reaģēt tādu darbību veidā, kas atbilst viņas interpretācijai, piemēram, ignorējot apsveikumu.

3. Dramaturģijas teorija

Pirmo reizi šo teoriju Ervīns Gofmans izdomāja 1959. gadā darbā ar nosaukumu "Sevi prezentēšana ikdienas dzīvē". Dramaturģija ir teorija, kas liek domāt, ka teātrim un drāmai ir tāda pati nozīme kā sociālajai mijiedarbībai cilvēka dzīvē.

Dramaturģija ir sociālās mijiedarbības jēdziena padziļināšana, kas iezīmē individuālas idejas, kas pēc tam sabiedrībā izraisa sociālās pārmaiņas mūsdienu laikmetā. Šī dramaturģijas teorija parādījās kā reakcija uz sociālajiem un rasu konfliktiem sabiedrībā.

Viens piemērs ir futbolists, kurš zaļā laukumā pretiniekiem izskatās stingrs un sīva, taču, atgriežoties mājās, viņš drīz pēc iepazīšanās ar sievu un bērniem kļūst par maigu un dzīvespriecīgu cilvēku.