Kas ir figurālā valoda?

Ja pasaules valodā mēs atzīstam valodas stila vai valodas stila esamību, proti, valodas bagātības izmantošanu, noteiktu variāciju izmantošanu, lai iegūtu noteiktus efektus, kas padara literāru darbu dzīvāku, tad angļu valodā ir

Figurālā valoda.

Lai analizētu vārdu dziļāko nozīmi, parasti tiek izmantota pati figurālā valoda. Piemēram, dziesmās to izmanto arī, lai teksti skanētu skaistāk.

Tās ceļojumā ir jāzina vairāki tēlainās valodas veidi, tostarp metafora vai metafora, personifikācija vai personifikācija, līdzība, onomatopoeja un hiperbola vai hiperbola.

Metaforas tiek izmantotas, lai aprakstītu noteiktas lietas vai jūtas salīdzinājumā ar kaut ko citu.

Piemērs: "Tu esi mana spožā zvaigzne" (Tu esi mana spožā zvaigzne).

"Laiks ir nauda".

(Lasiet arī: Iepriekšējo progresīvo saspringto struktūru izpratne)

Personifikācija tiek izmantota, lai izteiktu objektu, kas nav cilvēki, darbības, kurām tiek piešķirtas cilvēka īpašības.

Piemērs: "Mēness smaida virs mums" (Mēness smaida virs mums)

"Debesis bija pilnas ar dejojošām zvaigznēm"

Simile, tēlainā valoda, šo valodu lieto, lai izteiktu salīdzinājumus starp diviem objektiem, kuriem parasti ir vienādas rakstzīmes.

Piemērs: "Tu esi tik nevainīgs kā eņģelis." (Tu esi tik nevainīgs kā eņģelis)

Onomatopoeja tiek izmantota, lai aprakstītu, kā daži vārdi izklausās tieši tādi, kādi tie ir.

Piemērs: "Whoosh" ir vēja skaņa (Whoosh ir vēja skaņa).

Hiperbolu vai hiperbolu lieto, lai izteiktu pārspīlētas izteiksmes.

Piemērs: "Es redzu smaidu, kas var apgaismot visu pilsētu." (Es redzu smaidu, kas var apgaismot visu pilsētu)

Īsāk sakot, tēlainā valoda vai tēlainā valoda parasti tiek izmantota, lai salīdzinātu autora idejas, uzsvērtu idejas un padarītu rakstīšanu estētiskāku.