3 Pieejas nacionālā ienākuma aprēķināšanā

Nacionālais ienākums ir vidējais ienākumu apjoms, ko saņem visas ģimenes ģimenes (RTK) valstī. Ienākumi tiek aprēķināti par periodu vai gadu. Tiek skaitīti ne tikai pilsoņi, kas strādā, bet arī bezdarbnieku skaits.

Nacionālais ienākums ir arī rādītājs, kas mēra valsts labklājības attīstības līmeni un attīstību. Valsts ekonomikas virzienu, mērķus un struktūru var apskatīt no tās nacionālajiem ienākumiem.

Šī skaitļa aprēķināšana ir viens no valsts ekonomikas novērtēšanas veidiem. Izmantojot nacionālos ienākumus, valdība var novērtēt savu cilvēkresursu darbību un izmērīt valsts produktivitāti.

(Lasiet arī: Nacionālais ienākums pēc ekspertu domām)

Nacionālā ienākuma vērtības noteikšanai ir trīs veidi, proti, ražošanas pieeja, izdevumu pieeja un ienākumu pieeja.

Ražošanas pieejas metode

Ražošana ir darbība, kas rada pievienoto vērtību (pievienoto vērtību ). Aprēķinot nacionālo ienākumu, izmantojot ražošanas pieeju, ir jāaprēķina tikai pievienotā vērtība katrā ražošanas nozarē. Pievienotā vērtība tiek summēta no visām nozarēm vienā periodā. Pievienotā vērtība šeit attiecas uz starpību starp produkcijas vērtību (produkcijas vērtību) un starpposma izmaksu vērtību (izejvielu vērtību), proti, ražošanas procesā iesaistītajiem materiāliem, ieskaitot izejvielas un palīgmateriālus.

Starptautiskā standarta rūpniecības klasifikācija (ISIC) klasificē pasaules ekonomiku trīs nozarēs, proti, primārajā sektorā (lauksaimniecība, lopkopība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, kalnrūpniecība un karjeru izstrāde), sekundārajā sektorā (pārstrādes rūpniecība, elektrība, ūdens un gāze) un terciārajā sektorā ( tirdzniecība, viesnīca, restorāns, kravu pārvadājumi, telekomunikācijas utt.).

Ienākumu formula, izmantojot ražošanas pieeju, ir šāda.

Y = (P1 x Q1) + (P2 x Q2) +…. (Pn x Qn)

Y = nacionālais ienākums

P1 = preču cena

Q1 = preču veids

Pn = n-tās preces cena

Qn = n-tas vienuma tips

Ienākumu pieejas metode

Ienākumu pieeja summē ienākumus no dažādiem ražošanas faktoriem, kas veicina ražošanas procesu. Visi ienākumi, ko ražošanas faktoru īpašnieki saņēmuši vienā periodā, tiek saskaitīti, lai kļūtu par nacionālo ienākumu.

Ražošanas faktori ietver darbaspēku, kapitālu, zemi un zināšanas / uzņēmējdarbību. Katrs ražošanas faktors radīs atšķirīgus ienākumus. Piemēri ir darba ņēmēji, kuri saņem algu, kapitāla īpašnieki nopelna procentus, zemes īpašnieki saņem īri un uzņēmēji gūst peļņu.

Ienākumu pieejas aprēķināšanas formula ir šāda.

Y = r + w + i + p

Y = nacionālais ienākums

r = ienākumi no algām utt.

w = tīrie ienākumi no īres

i = ienākumi no procentiem

p = ienākumi no uzņēmuma / individuālā biznesa peļņas

Izdevumu pieejas metode

Galīgā aprēķina metode ir izdevumu pieeja. Šī pieeja tiek veikta, saskaitot visus izdevumus dažādās ekonomikas nozarēs, ieskaitot mājsaimniecības, valdību, uzņēmumus, ārvalstu sabiedrībai noteiktā laika periodā.

(Lasiet arī: Nacionālais ienākums, IKP aprēķināšanas formulas, PNB un citi)

Katra ekonomikas dalībnieka izdevumu veidi atšķiras, piemēram, patēriņa izdevumi, ieguldījumu izdevumi, valdības izdevumi un eksporta un importa izdevumi. No turienes mēs iegūstam šādu izdevumu pieejas formulu.

Y = C + I + G + (XM)

Y = nacionālais ienākums

C = mājsaimniecības patēriņš

I = ieguldījums

G = valdības izdevumi

X = eksports

M = imports