Sižets, akts un konflikts dramatiskajos tekstos

Vai esat skatījies vai pat spēlējis drāmas? Atšķirībā no stāstu veidošanas, dramaturģija katram personāžam būtībā prasa aktierus. Īsāk sakot, drāma ir stāsts vai stāsts, kas attēlo dzīvi ar aktieru uzvedību vai iestudētu dialogu. Lai drāmas sižets darbotos kārtīgi un secīgi, iepriekš ir sagatavots drāmas teksts.

Drāmas teksts noteikti atšķiras no īsiem stāstiem vai citiem tekstiem to atšķirīgā pielietojuma dēļ. Tātad, pirms mēs sākam to rakstīt, vispirms identificēsim sižetu, nodaļu un konfliktu tajā.

Dramatiska teksta struktūra

Kopumā drāmas tekstus var iedalīt prologos, epilogos un dialogos.

Prologs ir sākuma vārdi, ievads un stāsta apraksts, ko pavēstījis leļļu teicējs vai stāstītājs. Tās funkcija ir kā ievads auditorijai par drāmas saturu. Izņemot prologu, stāstītājs piegādā arī epilogu secinājuma vai vēstījuma veidā no iestudētās drāmas.

Drāmas tekstā ir arī dialogs, kuru spēlē katrs varonis. Dialogs drāmā ietver orientāciju, sarežģījumus un atrisinājumu.

Orientācija ir ievaddaļa, kas nosaka laika un vietas iestatījumu. Orientāciju izmanto arī, lai iepazīstinātu ar ainas varoņiem un situācijām. Šajā sadaļā konflikti tiek ieviesti pirms iekļūšanas sarežģījumu sadaļā.

Komplikācija ir vēl viena daļa, kas attīsta konfliktu, kuram ir skārusi orientācija. Šeit galvenais varonis sāk saskarties ar šķēršļiem, un viņam ir jācīnās, lai sasniegtu savus mērķus.

Pirms ieiešanas izšķirtspējas sadaļā ir kulminācija, kas nosaka varoņa likteni. Darbības, ko varoņi veica šajā kulminācijā, ietekmēs izšķirtspēju, proti, to problēmu risināšanu, ar kurām saskaras komplikāciju sadaļā.

Dramatiska teksta elementi

Drāmas tekstu veido dažādi elementi, piemēram, iestatījums, raksturojums, dialogs, motīvs un ziņa vai ziņa.

Fons ir skaidrojums rokrakstā. Fons ir sadalīts vietas iestatījumā, laika iestatījumā un sižeta iestatījumā. Iestatījums ir nepieciešams, lai atbalstītu drāmas izrādi, lai auditorija un spēlētāji varētu saprast katras ainas kontekstu un to piedzīvot.

Raksturojumi atspoguļo drāmas varoņus un lomas. Varoņi drāmas tekstā ir sadalīti neveiksmīgos, ideālos, statiskos un labi attīstītos varoņos. Neveiksmīgs raksturs ir raksturs, kurš, šķiet, izceļ citu rakstzīmju īpašības. Ideālais varonis darbojas kā varonis un darbojas labi. Statisks varonis ir raksturs, kurš nemaz neattīstās no drāmas sākuma līdz beigām. Visbeidzot, labi attīstīts varonis ir raksturs, kurš drāmas gaitā piedzīvo rakstura attīstību.

Nākamais elements ir dialogs. Dialogs ir divu vai vairāku cilvēku saruna drāmā. Dialogam jāseko žestiem vai raksturu kustībām. Izrunai jābūt arī skaidrākai, lai auditorija to dzirdētu.

Drāmas tekstam ir nepieciešama arī tēma, kas sniegs stāsta galveno ideju. Tēmai jābūt spēcīgai, un tā galvenokārt jāatspoguļo tekstā un izpildījumā.

Pēdējais ir ziņojums vai ziņa. Vēstījumi ir svarīgas lietas, kas jānodod dramaturģijā, lai auditorija tos varētu izmantot kā mācību stundas.